Kas ir glicīns?

Glicīns ir aminoskābe, ko organisms ražo pats un izmanto olbaltumvielu veidošanai. Glicīnu var iegūt arī, ēdot olbaltumvielām bagātu pārtiku vai lietojot to kā uztura bagātinātāju. Tas stimulē “labās pašsajūtas” hormona serotonīna veidošanos, piedalās nervu signālu pārraidē un palīdz no organisma izvadīt toksīnus. Glicīns ir arī galvenā kolagēna sastāvdaļa, kas veido kaulu, ādas, muskuļu un saistaudu struktūru. Tas var labvēlīgi ietekmēt arī garastāvokli, atmiņu, miegu, insulta atveseļošanos un sirds slimības.

Noskaidrot glicīna cenu

Glicīna priekšrocības

Noderīgi fakti:

• Aktīvā viela: glicīns.
• Citi nosaukumi: Aminoetiķskābe, glikols.
• Juridiskais statuss: Pieejams bez receptes.
• Ieteicamā deva: 2-5 grami.
• Drošības apsvērumi: Var mijiedarboties ar dažiem medikamentiem; ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu.

Glicīna kā augšanas un vispārējās veselības veicinātāja priekšrocības ir daudz. Tiek apgalvots, ka glicīna piedevas var novērst un ārstēt slimības, kā arī uzlabot miega kvalitāti un neiroloģiskos simptomus.

Tomēr glicīna lietošana ir individualizēta un jāpārbauda veselības aprūpes speciālistam, piemēram, reģistrētam dietologam, farmaceitam vai ģimenes ārstam. Neviens uztura bagātinātājs nav paredzēts slimību ārstēšanai, ārstēšanai vai profilaksei. Lai gan parasti glicīns tiek uzskatīts par drošu, ir maz pētījumu par ilgtermiņa lietošanu, tāpēc, pirms izmēģināt to kā jaunu uztura bagātinātāju, konsultējieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju.

Glicīns ir aminoskābe, kas kalpo kā konkrētu olbaltumvielu, tostarp kolagēna - saistaudu strukturālā proteīna - pamatelements. Kolagēns ir atrodams:

• ādā;
• saitēs;
• muskuļos;
• kaulos;
• skrimšļos.

Glicīns veido aptuveni 33 % no cilvēka organismā esošā kolagēna. Glicīns arī palīdz regulēt nervu impulsus centrālajā nervu sistēmā. Šī sistēma ietekmē muguras smadzenes un galvas smadzenes. Glicīns arī saistās ar toksīniem, lai organisms varētu tos izvadīt.

Papildus organismā jau saražotajam glicīnam var lietot arī glicīna piedevas. Lielākā daļa pašreizējo pētījumu koncentrējas uz glicīna nozīmi miega, garastāvokļa, insulta un sirds slimību ārstēšanā.

Noskaidrot glicīna cenu

Uzlabo garastāvokli un atmiņu

Glicīns stimulē serotonīna - “labās pašsajūtas” hormona, kas uzlabo garastāvokli, uzlabo miegu, atmiņu un domāšanu - veidošanos. Pētījumi ar grauzējiem ir pierādījuši, ka glicīna piedevas paaugstina serotonīna līmeni. Šīs iedarbības dēļ daži cilvēki glicīna piedevas dēvē par “dabīgiem antidepresantiem”. Tomēr ir vajadzīgi papildu pētījumi, lai noteiktu, cik ilgi šī ietekme var saglabāties salīdzinājumā ar antidepresantiem, piemēram, selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem.

Svarīgi atzīmēt, ka tie bija pētījumi ar dzīvniekiem, tāpēc rezultāti var nebūt vienādi attiecināmi uz cilvēkiem.

Uzlabo miegu

Daži pētījumi liecina, ka glicīna piedevas var uzlabot miegu cilvēkiem, kuriem ir miega traucējumi. Piemēram, 2015. gadā Japānā veiktā pētījumā tika novērtēts, kāpēc žurkām pēc glicīna piedevas lietošanas miegs uzlabojās. Lai novērtētu ietekmi, pētnieki dzīvniekiem implantēja telemetrijas ierīci. Tas ir marķieris, kas reģistrē un ziņo datus, piemēram, par uzvedību, piemēram, vokalizāciju un elpošanu, un bioloģisko informāciju, piemēram, sirdsdarbību un skābekļa līmeni. Pēc atveseļošanās žurkām deva vai nu glicīnu, vai ūdeni.

Tiem, kuri saņēma glicīnu, pirmo 90 minūšu laikā salīdzinājumā ar kontroles grupu ievērojami samazinājās modrība un palielinājās miegs bez straujām acu kustībām. Pētnieki secināja, ka glicīns veicina miegu, jo tas maina ķermeņa temperatūru un diennakts ritmus. Arī šajā gadījumā zinātnieki veica šo pētījumu ar dzīvniekiem, tāpēc nav skaidrs, vai šos rezultātus varētu attiecināt uz cilvēkiem. Nepieciešami pētījumi, lai sīkāk izskaidrotu glicīna fizioloģisko lomu un tā terapeitisko potenciālu miega kvalitātes uzlabošanā.

Lai gan ir daži pierādījumi, ka glicīns varētu uzlabot miegu, pētījumi ir veikti ar dzīvniekiem vai ļoti nelielos pētījumos ar cilvēkiem. Tādējādi pierādījumi ir ierobežoti, un ir vajadzīgi papildu pētījumi.

Noskaidrot glicīna cenu

Var samazināt šizofrēnijas simptomus

Pētnieki ir pētījuši, kā glicīns varētu ārstēt šizofrēniju - garīgu slimību, kas izraisa murgus, halucinācijas un neparastu uzvedību.

2016. gadā veiktajā pētījumu pārskatā pētnieki atklāja pretrunīgus pierādījumus par glicīna ietekmi uz šizofrēniju. Piemēram, lai gan dažos pētījumos tika ziņots, ka glicīna piedevas, ko lieto kopā ar antipsihotiskiem līdzekļiem, samazina kognitīvo blakusparādību biežumu, citos pētījumos netika konstatēta nekāda atšķirība salīdzinājumā ar placebo grupām. Turklāt pētnieki novēroja, ka cilvēkiem bija nepieciešama salīdzinoši liela deva, lai novērotu jebkādus rezultātus.

Lai gan ir veikti daži pētījumi par glicīna ietekmi uz šizofrēniju, rezultāti ir pretrunīgi.

Samazina išēmiskā insulta risku

Veselības aprūpes sniedzēji dažkārt izraksta glicīnu cilvēkiem, kuri tikko pārcietuši išēmisku insultu. Išēmisks insults rodas, ja smadzeņu artērijas sašaurinās vai nosprostojas, izraisot asins plūsmas ierobežojumu (išēmiju) smadzenēs. Pierādījumi, kas apstiprina glicīna lietošanu šajā gadījumā, ir dažādi.

2016. gadā veiktajā pētījumā secināts, ka glicīns ārstē išēmisko insultu, regulējot glikozes metabolismu, iekaisuma reakciju un bojāto šūnu izvadīšanu. Tomēr 2015. gadā Japānā veiktajā populācijas pētījumā 29079 pieaugušajiem japāņiem tika pētīts glicīns un mirstība no insulta. Saskaņā ar pētījuma datiem diēta ar augstu glicīna saturu paaugstināja sistolisko asinsspiedienu (augstākais skaitlis asinsspiediena rādījumā) vīriešiem tādā mērā, ka tas palielināja nāves risku no insulta. Tas pats netika novērots sievietēm. Šis jaunākais pētījums ir pretrunā ar agrāk veikto pētījumu, kurā norādīts, ka liels glicīna daudzums varētu aizsargāt organismu un samazināt nāves risku no insulta, vismaz dažiem cilvēkiem.

Pierādījumi par glicīna lietošanu pēc insulta ir pretrunīgi un nepārliecinoši.

Noskaidrot glicīna cenu

Samazina sirds slimību risku

Glicīnam ir antioksidanta un iekaisumu mazinošas īpašības (tas nozīmē, ka tas novērš vai palēnina šūnu bojājumus), un šīs īpašības samazina sirds slimību risku. Tāpēc daži pētnieki ir pētījuši saistību starp glicīnu un sirds slimībām.

2015. gada pētījumā, kas publicēts žurnālā “Journal of the American Heart Association*” *pētnieki aplūkoja saistību starp glicīna līmeni plazmā un akūtu miokarda infarktu (sirdslēkmi). Šajā populācijas pētījumā tika izvērtēti 4109 cilvēki, kuriem tika veikta plānveida koronārā angiogrāfija, lai diagnosticētu stabilu stenokardiju (koronārās artērijas nosprostojums).

Pētījumā tika konstatēts, ka cilvēkiem ar augstāku glicīna līmeni plazmā bija labvēlīgāks sirds slimību riska profils un mazāks sirdslēkmes risks. Lai gan pētījums ir daudzsološs, pētījumi par šo tēmu ir ierobežoti.

Uzlabo glutationa sintēzi

Glutations ir antioksidants, kas atrodams katrā ķermeņa šūnā. Tas veidojas aknās, un tam ir daudzas svarīgas funkcijas, tostarp E un C vitamīnu reģenerācija, dažu enzīmu darbības veicināšana un imūnsistēmas atbalsts. Pētījumi liecina, ka tas var palēnināt vēža progresēšanu un mazināt citu slimību izraisītos šūnu bojājumus. Viena no aminoskābēm, kas nepieciešama glutationa ražošanai, ir glicīns.

Papildu glicīna nozīme glutationa sintēzes veicināšanā ir plaši pētīta. Rezultāti liecina, ka tas var paaugstināt glutationa līmeni šūnās, jo īpaši tiem, kuri lieto uzturā salīdzinoši maz olbaltumvielu. Turklāt, tā kā šis līmenis dabiski samazinās līdz ar vecumu, glicīna piedevas varētu sniegt daudz priekšrocību gados vecākiem cilvēkiem.

Noskaidrot glicīna cenu

Citas

Papildus iepriekš uzskaitītajām iespējamajām priekšrocībām veselībai daži cilvēki izmanto glicīnu, lai:

• ārstētu palielinātu prostatu;
• mazinātu kāju čūlas;
• mazinātu aknu bojājumus, īpaši alkohola izraisītos;
• mazinātu insulīna rezistenci un 2. tipa diabētu;
• uzlabotu muskuļu olbaltumvielu masu.

Kādas ir glicīna blakusparādības?

Ģimenes ārsts var ieteikt lietot glicīnu, lai uzlabotu miegu un garastāvokli, vai lai samazinātu sirds slimību un insulta risku. Tomēr glicīna uztura bagātinātāja lietošanai var būt arī blakusparādības.

Bieži sastopamās blaknes

Glicīna piedevas parasti tiek uzskatītas par drošām, ja tās lieto atbilstoši norādījumiem. Tomēr ir maz pētījumu par glicīna piedevu ilgtermiņa drošību.

Lielākajai daļai cilvēku, kuri lieto glicīnu, nav blakusparādību, taču dažiem var rasties kuņģa un zarnu trakta simptomi, piemēram,:

• kuņģa darbības traucējumi;
• slikta dūša;
• caureja;
• vemšana.

Noskaidrot glicīna cenu

Piesardzības pasākumi

Pētījumos ir konstatēts, ka glicīna piedevas mijiedarbojas ar antipsihotiskiem medikamentiem, piemēram, klozarilu (klozapīnu), tāpēc, ja lietojat šīs zāles, pirms glicīna lietošanas konsultējieties ar ģimenes ārstu.

Turklāt, ja vien ģimenes ārsts nav devis norādījumus, no glicīna vajadzētu izvairīties turpmāk minētajām personām:

• bērniem;
• grūtniecēm;
• sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

Lai uzzinātu, kādas sastāvdaļas un cik daudz katras no tām ir iekļautas, ir svarīgi rūpīgi izlasīt sastāvdaļu sarakstu. Turklāt kopā ar savu ģimenes ārstu pārskatiet šī uztura bagātinātāja etiķeti, lai pārrunātu iespējamo mijiedarbību ar pārtiku, citiem uztura bagātinātājiem un medikamentiem.

Kādas ir glicīna ieteicamās devas?

Glicīns ir pieejams dažādos sastāvos. Visizplatītākais veids ir perorālas gela kapsulas, parasti pieejamas 500 mg līdz 1000 mg devās. Ir pieejami arī pulverveida preparāti, ko var pievienot kokteiļiem vai smūtijiem.

Nav vadlīniju, kā pareizi lietot glicīnu cilvēkiem ar šizofrēniju. Daži pētījumi balstās uz devu līdz 30 gramiem dienā, lietojot atipiskus antipsihotiskos līdzekļus. Vienmēr ir ieteicams apspriesties ar savu ģimenes ārstu, pirms uzsākat glicīna lietošanu.

Lokāli lietojami krēmi, kas satur glicīnu un aminoskābes L-cisteīnu un L-treonīnu, ir pieejami pēc receptes kāju čūlu ārstēšanai. Atkarībā no apstākļiem tos var izrakstīt vienu reizi dienā, divas reizes dienā vai katru otro dienu.

Noskaidrot glicīna cenu

Kas notiek pie glicīna pārdozēšanas?

Glicīna toksicitāte no uztura bagātinātājiem ir reta. Tomēr tā var rasties, ja to lieto kopā ar sterilu ūdeni urīnpūšļa irigācijai. Šādā gadījumā veselības aprūpes sniedzējs ievada glicīnu, parasti pēc prostatas vai urīnpūšļa operācijas, lai novērstu vai izskalotu asins recekļus.

Glicīna toksicitātes pazīmes ir šādas:

• vizuālie traucējumi;
• miegainība;
• vemšana;
• vājums;
• durstoša sajūtā ādā;
• ādas apsārtums.

Glicīna toksicitāte var būt letāla.

Kā uzglabāt glicīnu

Glicīna uztura bagātinātājus un pulverus uzglabājiet vēsā, sausā vietā. Nekad nelietojiet uztura bagātinātāju, kam beidzies derīguma termiņš vai kas ir bojāts vai mainījis krāsu. Pirms jebkuru uztura bagātinātāju lietojat medicīnisku apsvērumu dēļ, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu.

Noskaidrot glicīna cenu

Glicīna avoti un to, ko meklēt

Glicīns ir viegli pieejams daudzos pārtikas produktos. To var lietot arī uztura bagātinātāju veidā.

Glicīna no pārtikas produktiem

Glicīnu var atrast pārtikas produktos ar augstu olbaltumvielu saturu. Labi ar glicīnu bagāti produkti ir pākšaugi, zivis, piena produkti un gaļa.

Daži no labākajiem glicīna avotiem ir sekojoši:

• sarkanā gaļa: (1,5 līdz 2 g uz 100 g porcijas);
• sēklas (1,5 līdz 3,4 g uz 100 g);
• tītara gaļa (1,8 g uz 100 g);
• cistas gaļa (1,75 g uz 100 g);
• cūkgaļa (1,7 g uz 100 g);
• semesrieksti (1,6 g uz 100 g);
• konservēts lasis (1,4 g uz 100 g);
• granola (0,8 g uz 100 g);
• kvinoja (0,7 g uz 100 g);
• cietais siers (0,6 g uz 100 g);
• makaronu izstrādājumi (0,6 g uz 100 g);
• sojas pupiņas (0,5 g uz 100 g);
• maize (0,5 g uz 100 g);
• mandeles (0,6 g uz 100 g);
• olas (0,5 g uz 100 g);
• pupiņas (0,4 g uz 100 g);

Glicīna uztura bagātinātāji

Glicīna uztura bagātinātāji ir kapsulu vai pulvera veidā. Daži cilvēki dod priekšroku kapsulām, jo tās ir viegli lietojamas. Citi pulveri pievieno kokteiļos vai kokteiļos. Papildinājumi parasti ir veģetārie vai vegāniskie. Tomēr, ja jums ir pārtikas alerģija, uzmanīgi izlasiet etiķeti, lai uz tās norādītu alergēnus, piemēram, kviešus vai olas.

Noskaidrot glicīna cenu