Ierakstiet kaut ko lai sāktu meklēt...
Vai kafija var samazināt grumbiņas un palēnināt novecošanos?

Vai kafija var samazināt grumbiņas un palēnināt novecošanos?

Ja jūs uztrauc smalkās līnijas un grumbiņas, kas parādās uz sejas, kā arī nedaudz atslābināta āda, tad, iespējams, ir nedaudz jāpalielina ikdienas kafijas daudzumu. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Journal of Cosmetic Dermatology, teikts, ka trīs līdz piecu kafijas tasīšu dzeršana dienā palēnina sejas ādas novecošanos.

Pētījumi liecina, ka grauzdētas kafijas sastāvā esošie polifenoli (antioksidanti un pretiekaisuma savienojumi) var uzlabot ādas elastību un mitrināšanu, aizkavējot grumbiņu veidošanos un citas novecošanās pazīmes. Svaigi pagatavota melnā kafija ir ar maksimālu antioksidantu iedarbību.

Kādas ir kafijas pretnovecošanās īpašības?

Kafija var palēnināt sejas novecošanos, jo tajā ir daudz antioksidantu, īpaši polifenolu, piemēram, hlorogēnskābes. Šie savienojumi cīnās pret šūnu bojājumiem un brīvajiem radikāļiem (nestabiliem atomiem), kas bojā ādu un izraisa priekšlaicīgu novecošanos. Kofeīna saturs var uzlabot asinsriti, padarot ādu kuplāku. Daži pētījumi liecina, ka kafija aizsargā mūs no ultravioletā (UV) starojuma, kas ir galvenais ādas novecošanās faktors. Turklāt kafijā esošie antioksidanti var palīdzēt uzturēt kolagēnu un elastīnu - olbaltumvielas, kas ir būtiskas ādas struktūrai un elastībai.

Vai arī tēja var radīt tādu pašu efektu, jo arī tai ir polifenoli?

Tēja, tāpat kā kafija, satur polifenolus, piemēram, katehīnus, kas var aizsargāt pret UV staru kaitējumu. Īpaši zaļās tējas potenciāls uzlabot ādas elastību un mitrināšanu ir pētīts. Tēja satur arī L-teanīnu, kas var palīdzēt mazināt stresa izraisītu ādas novecošanos. Lai gan tās specifiskie savienojumi atšķiras no kafijas, tējas vispārējais antioksidantu profils liecina, ka tā varētu sniegt līdzīgu labumu ādai. Tomēr individuālās atbildes reakcijas var atšķirties, un ir vajadzīgi papildu pētījumi.

Kāda veida kafija ir piemērota ādai?

Tumšāki grauzdējumi var būt ieteicamāki, jo tajos ir augstāka N-metilpiridīnija koncentrācija, kas veidojas grauzdēšanas procesā un kam piemīt spēcīgas antioksidantu īpašības. Tomēr gaišākos grauzdējumos saglabājas vairāk hlorogēnskābju, kas arī ir spēcīgi antioksidanti. Arabika kafijā parasti ir vairāk antioksidantu nekā Robusta kafijā. Bioloģiski ražota kafija var būt vislabākā, jo tā ļauj izvairīties no iespējamām pesticīdu atliekām. Aukstā brūvēta kafija var saglabāt vairāk antioksidantu tās pagatavošanas metodes dēļ. Visbeidzot, “labākā” kafija ir atkarīga no individuālajām vēlmēm un garšas izjūtām.

Cik tasīšu kafijas vajadzētu izdzert dienā un kā? Vai novecošanās novēršanas efekts būs tāds pats, ja pievienos cukuru vai pienu?

Lielākā daļa pētījumu liecina, ka mērens kafijas patēriņš, parasti 3-5 tasītes dienā, nodrošina optimālu labvēlīgu ietekmi uz veselību, tostarp arī uz ādu. Tomēr jāņem vērā individuālā jutība pret kofeīnu. Lai iegūtu maksimālu antioksidantu iedarbību, dzeriet melnu un svaigi pagatavotu kafiju. Cukura pievienošana var mazināt dažas labvēlīgas ietekmes uz veselību, jo tas izraisa iekaisuma procesus. Piena olbaltumvielas var saistīties ar dažiem antioksidantiem, tādējādi, iespējams, samazinot to biopieejamību, tomēr pētījumi nav pārliecinoši. Ja pievienojat pienu, apsveriet augu izcelsmes alternatīvas.

Kafijas patēriņa vienmērīga sadalīšana dienas garumā var palīdzēt uzturēt optimālu antioksidantu līmeni. Atcerieties, ka pārmērīgs kafijas patēriņš var izraisīt negatīvas blakusparādības, tāpēc svarīgākais ir mērenība.

Saistītie raksti