Jogurts un medus

Jogurts ir slavens ar to, ka satur probiotikas, bet cik daudz no tām sasniedz jūsu zarnas? Jauni pētījumi liecina, ka medus pievienošana var palīdzēt labvēlīgajām baktērijām dzīvām sasniegt zarnu traktu.

Divos atsevišķos pētījumos, ko veica Ilinoisas Universitātes Urbana-Šampeinas (UIUC) pētnieki un kas 2024. gada martā un jūnijā tika publicēti žurnālā “The Journal of Nutrition”, atklājās, ka medus (īpaši āboliņa šķirnes) pievienošana varētu veicināt probiotiku izdzīvošanu gremošanas fāzē zarnās. Tā kā gremošanas trakta fermenti dažkārt var nogalināt labvēlīgās baktērijas, šī varētu būt noderīga stratēģija, lai saglabātu tās dzīvas.

Kā stāsta pētījuma autore un UIUC uztura docente Hanna D. Holšere (Hannah D. Holscher, PhD, RD), interese par medus ietekmi uz jogurtu sākās pēc tam, kad viņa saskārās ar pētījumiem, kas parādīja, ka medus veicināja bifidobaktēriju izdzīvošanu Petri trauciņu eksperimentos.

“Tā kā bifidobaktērijas ir izplatītas probiotikas baktērijas, ko pievieno jogurtam, un parasto jogurtu parasti ēd ar medu, mani interesēja, vai šis kulinārais savienojums varētu palīdzēt veicināt probiotiku izdzīvošanu gan in vitro (laboratorijā), gan in vivo (cilvēkos),” teica pētniece. Abu pētījumu rezultāti apstiprināja, ka Holšeres aizdomas bija pareizas.

Divi atsevišķi pētījumi atklāj medus ietekmi

Pirmais no Holšeres un viņas kolēģu pētījumiem bija laboratorijas eksperiments, kurā analizēja, kā četru dažādu veidu medus ietekmē probiotiku dzīvotspēju jogurtā: jogurtam, kas saturēja probiotikas celmu Bifidobacterium animalis,tika pievienots āboliņa, lucernas, griķu un apelsīnu ziedu medus.

Pēc tam pētnieki pārbaudīja potenciālo cilvēka gremošanas ietekmi uz jogurtu, pievienojot siekalu, kuņģa skābes, zarnu žults un fermentu simulācijas. Šīs simulētās gremošanas zarnu fāzē jogurtā ar āboliņa medū bija visaugstākais probiotiku izdzīvošanas līmenis.
Holšere uzskata, ka āboliņa unikālās efektivitātes iemesli, visticamāk, ir dažādi. “Piemēram, visvairāk glikozes bija āboliņa medū. Iespējams, ka glikoze kalpoja kā enerģijas avots probiotikas baktērijām,” viņa norādīja.

Turklāt āboliņa medū ir mazāk fermentu, kas šķeļ cukurus, ko sauc par oligosaharīdiem, kurus baktērijas var izmantot kā enerģiju. “Tādējādi mazāka enzīmu koncentrācija āboliņa medū varētu būt devusi vairāk enerģijas probiotikas baktērijām, lai tās varētu uzņemt vairāk enerģijas, veicot garo ceļojumu caur zarnu traktu.” Turklāt āboliņa medus saturēja antioksidantus, kas, iespējams, pasargāja probiotikas no skarbās vides tievajās zarnās, viņa piebilda.

Lai noskaidrotu, vai šie rezultāti ir piemērojami cilvēkiem, Holšere komanda veica otru pētījumu. Divu nedēļu laikā 66 veseliem pieaugušajiem tika noteikts lietot vai nu jogurtu ar medu, vai termiski apstrādātu jogurtu ar pievienoto cukuru. Pētījuma dalībnieki sniedza izkārnījumu paraugus, informāciju par saviem zarnu paradumiem un aptaujas anketas par garastāvokli un izziņas spējām.

Pēc divām nedēļām no izkārnījumu paraugiem bija redzams, ka jogurts ar medu ir bagātinājis B. animalis saturu visā gremošanas laikā. Pēc Holšera teiktā, ar vienu ēdamkaroti medus pietika, lai veicinātu probiotiku izdzīvošanu.
Pētniece arī secināja to, ka, lai gan medus uztur probiotikas dzīvas, tas neietekmē zarnu tranzīta laiku vai citus novērojamus ieguvumus veselībai, piemēram, neuzlabo zarnu darbību, garastāvokli vai izziņas spējas.

Vai medus jogurtā var uzlabot veselību?

Holsčere teica, ka tas, ka otrā pētījuma dalībniekiem zarnu veselība būtiski neuzlabojās, nenozīmē, ka medus nav vērtīgs jogurta papildinājums.

“Iespējams, tas ir tāpēc, ka pētījuma dalībniekiem gremošanas sistēma bija labā stāvoklī, tāpēc nebija daudz iespēju uzlabojumiem,” viņa teica. “Ja viņiem bija aizcietējumi, iespējams, viņi, lietojot jogurtu ar medu, guva labumu, jo paātrinājās zarnu tranzīta laiks.” Turpmāki pētījumi varētu noskaidrot, vai cilvēkiem ar aizcietējumiem, pievienojot jogurtam medu, gremošanas laiks varētu saīsināties.

No otras puses, kā norāda zarnu veselības dietoloģe Amanda Sauceda, Kalifornijas Valsts universitātes (Kalifornijas štata universitāte, Longbīčā) lektore, salduma pievienošana var būt vienkārši lielisks veids, kā padarīt jogurtu garšīgāku. Lai gan dažiem jogurta garša var būt šķērslis, galu galā tas ir veselīgs pārtikas produkts, kas satur ne tikai probiotikas, bet arī pietiekami daudz olbaltumvielu, kalcija un citu uzturvielu.

“Ja jūs pievienojat nedaudz medus, lai labāk pierastu pie jogurta pikantās garšas, tad es to uzskatu par noderīgu un uzturvielām bagātu variantu,” viņa teica. “Turklāt medus ir nedaudz saldāks par parasto cukuru, tāpēc nav nepieciešams pievienot daudz, lai iegūtu saldumu.”
Mērenā daudzumā medu var uzskatīt arī par uzturvielām bagātu pārtikas produktu. “Cilvēkus var pārsteigt tas, ka medus nav tikai cukurs, bet arī uzturvielu avots,” teica Sauceda. “Piemēram, ēdamkarote medus satur 10 miligramus kālija, un tajā ir arī fenoli, kuru ietekme uz zarnu mikrobiomu arī tiek pētīta.”

Iespējamie trūkumi, pievienojot jogurtam medu

Protams, medus tas ir pievienots cukurs. Ir zināms, ka pievienoti cukuri jebkādā formā atstāj kaitīgu ietekmi uz organismu, piemēram, veicina svara pieaugumu, kā arī palielina sirds un asinsvadu slimību risku.

“Svarīgi ir nepārspīlēt, pievienojot to uzturā,” teica Holšere. “Uztura vadlīnijās teikts, ka pievienoto cukuru daudzumam nevajadzētu pārsniegt 10% no kaloriju dienas normas.”
Ja dienas norma ir vidēji 2000 kaloriju dienā, tas nozīmē, ka pievienotajiem cukuriem ir jābūt mazāk par 200 kalorijām. Viena ēdamkarote medus nodrošina aptuveni 64 kalorijas un tās visas ir no cukura. Ja nolemjat pievienot jogurtam medu, Sauceda iesaka tajā pašā dienā ierobežot citus pievienotā cukura avotus.