Magnijs un medikamenti: 10 kombinācijas, no kurām jāizvairās

Magnijs ir svarīga minerālviela, kas palīdz uzturēt nervu, muskuļu un imūnās sistēmas pareizu darbību. To var atrast tādos pārtikas produktos kā zaļie lapu dārzeņi, rieksti un sēklas. Magnijs ir atrodams arī dažādos uztura bagātinātājos un medikamentos, piemēram, antacīdos un caurejas līdzekļos.

Neskatoties uz magnija labajām īpašībām, tas var ietekmēt dažu zāļu iedarbību. Šāda mijiedarbība var ietekmēt to, kā organisms uzsūc vai pārstrādā zāles. Tas var samazināt zāļu efektivitāti vai izraisīt blakusparādības.

1. Dažas antibiotikas

Antibiotikas palīdz cīnīties ar bakteriālām infekcijām. Tomēr, ja tās lieto kopā ar magniju, magnijs var saistīties ar antibiotikām kuņģī. Tas var apgrūtināt organisma spēju pareizi uzsūkt antibiotikas.

Tāpēc antibiotikas var nedarboties pietiekami labi, lai izārstētu infekciju. Šāda ietekme nav novērojama ar visām antibiotikām, bet, lai izvairītos no problēmām, dažas antibiotikas vajadzētu lietot ar pāris stundu starplaiku pirms vai pēc magnija lietošanas.

Biežāk lietotās antibiotikas, kas var mijiedarboties ar magniju, ir tetraciklīni, piemēram, doksiciklīns (Vibramicīns) un minociklīns (Minocīns), kā arī fluorhinoloni, piemēram, ciprofloksacīns (Cipro) un levofloksacīns (Levaquin).

Lai izvairītos no šīs mijiedarbības, šīs antibiotikas lietojiet divas stundas pirms vai četras līdz sešas stundas pēc jebkura magniju saturoša uztura bagātinātāja vai zāļu lietošanas.

Šīs antibiotikas var ietekmēt arī citu minerālvielu un dažu pārtikas produktu uzsūkšanos. Ja neesat pārliecināts, no kā vajadzētu izvairīties vai kā pareizi plānot zāļu lietošanas laiku, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Turklāt dažas aminoglikozīdu grupas antibiotikas, piemēram, gentamicīns un tobramicīns, var veicināt magnija izvadīšanu no organisma ar urīnu. Ja lietojat kādu no šīm antibiotikām, jūsu ārsts varētu ieteikt pārbaudīt magnija līmeni.

2. Bisfosfonātu medikamenti

Bifosfonātu zāles palīdz stiprināt kaulus un samazināt kaulu lūzumu risku cilvēkiem, kuriem ir osteoporoze. Tomēr magnija piedevas vai zāles var traucēt šo zāļu uzsūkšanos organismā, tāpēc tās var kļūt mazāk efektīvas.

Biežāk lietotie bifosfonātu medikamenti ir alendronāts (Fosamax) un rizedronāts (Actonel).

Lai izvairītos no jebkādām problēmām, lietojiet magniju vismaz divas stundas pirms vai pēc bifosfonātu lietošanas.

3. Asinsspiediena medikamenti

Asinsspiediena zāles, piemēram, amlodipīns (Norvasc), verapamils (Calan vai Verelan) un diltiazēms (Cardizem), pieder pie zāļu grupas, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem. Šīs zāles ārsti izraksta, lai ārstētu augstu asinsspiedienu (hipertensiju) un sirds slimības. Tās palīdz, atslābinot asinsvadus.

Magnijs var darboties līdzīgi kā dabīgs kalcija kanālu blokators un tādējādi ietekmēt asinsspiedienu. Dažos gadījumos tas var būt pat noderīgi, taču atsevišķiem cilvēkiem, lietojot magnija piedevas kopā ar šiem medikamentiem, asinsspiediens var pazemināties pārāk strauji.

Ja jūs lietojat magnija uztura bagātinātājus vai zāles, jūsu ārsts var ieteikt regulāri pārbaudīt asinsspiedienu. Iespējams, viņš vēlēsies pielāgot jūsu zāļu devu, lai novērstu pārāk zemu asinsspiedienu.

4. Dažas zāles pret cukura diabētu

Sulfonilurīnvielas ir zāļu grupa, ko lieto diabēta ārstēšanai, lai palīdzētu kontrolēt cukura līmeni asinīs. Magnijs var pastiprināt sulfonilurīnvielu uzsūkšanos, un tas varētu pārāk spēcīgi iedarboties, izraisot zemu cukura līmeni asinīs (hipoglikēmiju).

Biežāk lietotās sulfonilurīnvielas ir:

• glimepirīds (Amaryl);
• gliburīds (Diabeta);
• glipizīds (Glucotrol).

Arī insulīns un citas zāles, kas imitē insulīna darbību (ieskaitot sulfonilurīnvielas), var ietekmēt magnija daudzumu organismā. Insulīns var izraisīt magnija pārvietošanos no šūnām, kas var veicināt zemu magnija līmeni cilvēkiem ar diabētu.

Laika gaitā šis magnija zudums var pasliktināt ar diabētu saistītās veselības problēmas, piemēram, sirds slimības. Tāpēc ir svarīgi uzturēt veselīgu magnija līmeni, īpaši, ja lietojat insulīnu vai sulfonilurīnvielas.

Jūsu ārsts var ieteikt regulāri pārbaudīt cukura un magnija līmeni asinīs vai pielāgot jūsu zāļu devas, lai palīdzētu novērst šīs problēmas.

5. Digoksīns

Digoksīns ir zāles, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanai, taču tās var izraisīt magnija līmeņa pazemināšanos organismā. Zems magnija līmenis var pasliktināt sirds darbību, īpaši, ja vienlaikus ir arī zems kālija līmenis.

Tā kā digoksīns var ietekmēt magnija līmeni, jūsu ārsts, iespējams, rūpīgi sekos līdzi jūsu stāvoklim, regulāri veicot asinsanalīzes. Ja būs nepieciešams, viņš var arī ieteikt lietot magnija uztura bagātinātājus, lai palīdzētu novērst sarežģījumus.

6. Diurētiskie līdzekļi

Diurētiskos līdzekļus, kurus dažreiz sauc par “ūdens tabletēm”, lieto, lai palīdzētu organismam atbrīvoties no liekā šķidruma. Tas palīdz ārstēt tādas veselības problēmas kā augsts asinsspiediens, sirds mazspēja un nieru darbības traucējumi.

Daži diurētiskie līdzekļi, piemēram, hidrohlortiazīds un tā saucamie cilpas diurētiskie līdzekļi, piemēram, furosemīds (Lasix) un bumetanīds (Bumex), var izraisīt magnija izvadīšanu no organisma ar urīnu. Laika gaitā tas var novest pie magnija trūkuma, kas var izraisīt muskuļu krampjus, nogurumu vai pat sirds ritma problēmas.

Savukārt kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, piemēram, spironolaktons (Aldactone), palīdz organismam saglabāt tādas minerālvielas kā kāliju un magniju.

Ja jūs lietojat diurētiskos līdzekļus, jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt magnija līmeni un, ja nepieciešams, ieteikt lietot magnija uztura bagātinātājus, lai uzturētu atbilstošu magnija daudzumu organismā.

7. Penicilamīns

Penicilamīnu, kas ir pazīstams arī ar nosaukumiem Cuprimine vai Depen, lieto tādu slimību ārstēšanai kā Vilsona slimība, reimatoīdais artrīts un saindēšanās ar smagajiem metāliem. Tomēr tādas minerālvielas kā magnijs, cinks un dzelzs var samazināt penicilamīna uzsūkšanos organismā, un tas var padarīt zāles mazāk efektīvas.

Ja jūsu organisms neuzsūc pietiekami daudz penicilamīna, var pastiprināties tādi simptomi kā sāpes locītavās vai nogurums.

Lai izvairītos no šīs mijiedarbības, jūsu ārsts, visticamāk, ieteiks lietot magnija vai cinka produktus vismaz vienu stundu pirms vai pēc penicilamīna lietošanas. Ja jūs lietojat arī dzelzs piedevas, viņš, visticamāk, ieteiks tās lietot divas stundas pēc penicilamīna lietošanas.

8. Protonu sūkņa inhibitori (PSI)

Protonu sūkņa inhibitori (PSI) ir zāļu grupa, ko lieto, lai samazinātu kuņģa skābes daudzumu un ārstētu tādas slimības kā gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) un kuņģa čūlas. Ilgstoša PSI lietošana var izraisīt zemu magnija līmeni. PSI ir pieejami gan ar ārsta recepti, gan bez tās.

Daži PSI piemēri:

• esomeprazols (Nexium);
• lansoprazols (Prevacid);
• omeprazols (Prilosec).

Lai organisms pareizi uzsūktu uzturvielas, piemēram, magniju, ir nepieciešama kuņģa skābe, bet PSI samazina tās veidošanos. Laika gaitā tas var izraisīt magnija trūkumu, kas var izraisīt muskuļu krampjus, nogurumu vai nopietnākas problēmas, piemēram, neregulāru sirds ritmu.

Ja jūs ilgstoši lietojat PSI, jūsu ārsts, iespējams, regulāri pārbaudīs magnija līmeni. Magnija piedevu lietošana var palīdzēt, taču ne vienmēr ar to pietiek. Šādos gadījumos ārsts var ieteikt pārtraukt ārstēšanu ar PSI.

9. Vairogdziedzera medikamenti

Tādas vairogdziedzera zāles kā levotiroksīns (Synthroid) un Armour Thyroid lieto, lai ārstētu nepietiekamu vairogdziedzera darbību (hipotireozi).

Šīm zālēm ir nepieciešama skāba vide, lai tās organisms varētu pareizi uzsūkt. Tomēr zāles un uztura bagātinātāji, kas satur magniju, var samazināt kuņģa skābes līmeni, tādējādi vairogdziedzera zāles var kļūt mazāk efektīvas.

Lai izvairītos no šīs mijiedarbības, jūsu ārsts, visticamāk, ieteiks lietot vairogdziedzera zāles un magniju saturošus produktus dažādos laikos, parasti ar vairāku stundu starplaiku.

10. Gabapentīns

Gabapentīnu parasti izraksta nervu sāpju un dažu veidu krampju ārstēšanai. Tomēr magnijs var traucēt gabapentīna uzsūkšanos organismā, tāpēc tas var kļūt mazāk efektīvs.

Lai izvairītos no šīs mijiedarbības, parasti iesaka lietot gabapentīnu vismaz divas stundas pēc jebkādiem magniju saturošiem uztura bagātinātājiem vai antacīdiem. Tas palīdz nodrošināt, ka zāles iedarbojas, kā paredzēts.

Vai magnijs mijiedarbojas ar citiem uztura bagātinātājiem?

Lai gan magnijs ir svarīgs jūsu veselībai, tas var mijiedarboties arī ar citiem uztura bagātinātājiem. Piemēram, ilgstoši lietojot lielas cinka devas, tas var traucēt magnija uzsūkšanos organismā.

Tāpat, lietojot pārāk daudz magnija, var samazināties organisma spēja uzsūkt dzelzi.

Turklāt, lai gan parasti ir droši lietot magnija un kalcija piedevas kopā, tās var konkurēt par uzsūkšanos organismā. Lai gūtu maksimālu labumu no katras minerālvielas, varētu apsvērt iespēju lietot tās dažādos dienas laikos vai sabalansētā daudzumā. Jūsu ārsts varēs sniegt precīzus norādījumus par to, kā droši lietot dažādas minerālvielu piedevas, lai izvairītos no jebkādām problēmām.

Avots: Verywell Health