Kas ir zeltsakne jeb rodiola?
- Adaptogēni, Enerģija
- 2025. g. 14. jūl.
Rožainā rodiola (Rhodiola rosea), plašāk pazīstama kā “zeltsakne”, ir adaptogēns augs ar iespaidīgām spējām tauku dedzināšanā, enerģijas vairošanā un smadzeņu darbības uzlabošanā. Adaptogēni, tostarp zeltsakne, ir augu grupa, kas palīdz organismam pielāgoties fiziskam, ķīmiskam un vides radītam stresam. Zeltsakne ir viena no efektīvākajām šajā grupā, jo satur aktīvos savienojumus, kas palīdz līdzsvarot stresa hormona kortizola līmeni.
Šis unikālais augs, kas pieder Rhodiola ģintij Crassulaceae (biezlapju) dzimtā, aug lielā augstumā arktiskajos reģionos Āzijā un Austrumeiropā. Rožainā rodiola jau gadsimtiem ilgi ir daļa no tradicionālās medicīnas sistēmām visā pasaulē, īpaši Eiropā, Āzijā un Krievijā.
Vēsturiski zeltsakne ir plaši izmantota Tradicionālajā Ķīnas medicīnā, galvenokārt, lai uzlabotu izturību un mazinātu stresu. Vikingi lietoja zeltsakni, lai vairotu fizisko spēku, savukārt šerpas (tibetiešu etniskā grupa) to izmantoja, lai kāptu augstu kalnos, tostarp iekarojot Everestu.
Pēdējo 70 gadu laikā Krievijā ir veikti plaši pētījumi par zeltsaknes iedarbību, galvenokārt pētot tās spēju uzlabot darba veiktspēju un izturību, vienlaikus cīnoties ar bezmiegu, nogurumu, trauksmi un depresiju. Tāpat tā ir tikusi izmantota, lai attīrītu organismu, cīnītos ar vēzi un palīdzētu tuberkulozes ārstēšanā.
Noskaidrot rodiolas cenuZeltsaknes apraksts
Rožainā rodiola ir uztura bagātinātājs, kas palīdz cīnīties ar stresu un ir pazīstama ar vairākiem nosaukumiem, tostarp arktiskā sakne, rožsakne, karaļa kronis un zeltsakne. Kā tieši zeltsakne iedarbojas uz ķermeni, lai palīdzētu tam labāk tikt galā ar stresu?
Kā “ergogēns līdzeklis” un adaptogēns – jeb “dabisks augu produkts, kas nav toksisks normālās devās, kas rada nespecifisku reakciju un kam ir normalizējoša fizioloģiska ietekme” – zeltsakne ir ļoti noderīga gan fiziskās, gan garīgās enerģijas uzlabošanai un cīņai ar stresa negatīvajām sekām.
Tā palīdz organismam pielāgoties stresam, samazinot vai novēršot hormonālās izmaiņas, kas saistītas ar ilgstošu stresu. Pētījumi liecina, ka viens no veidiem, kā tā to dara, ir iedarbojoties uz beta-endorfīniem un opioīdu neiropeptīdiem, lai uzlabotu stresa toleranci, kā arī pozitīvi ietekmējot citus stresa adaptācijas faktorus.
Pētījumos atklāts, ka zeltsakne satur vairāk nekā 40 veidu ķīmisko savienojumu. Aktīvās sastāvdaļas, kas atbild par tās farmakoloģisko iedarbību, ir rosavīns un salidrozīds. Rosavīns ir vienīgā sastāvdaļa, kas raksturīga tikai Rhodiola rosea sugai Rhodiola augu saimē, savukārt salidrozīds ir sastopams lielākajā daļā citu rodiolu sugu.
Rosavīns ir atrodams augstākā koncentrācijā nekā salidrozīdi, aptuveni 3:1 attiecībā Rhodiola rosea sastāvā. Pētījumos ar dzīvniekiem ir konstatēts, ka rosavīns veicina zeltsaknes labvēlīgo iedarbību, nodrošinot antidepresantiem līdzīgu, adaptogēnu, anksiolītisku (trauksmi mazinošu) un stimulējošu efektu.
Ieguvumi no zeltsaknes
- Palīdz sadedzināt vēdera taukus
- Paaugstina enerģiju un uzlabo sportisko sniegumu
- Var palīdzēt cīņā ar fizisku un garīgu nogurumu
- Palīdz samazināt kortizola līmeni
- Var palīdzēt cīņā ar depresiju un uzlabot smadzeņu darbību
1. Palīdz sadedzināt vēdera taukus
Viena no daudzajām zeltsaknes apbrīnojamajām īpašībām ir tās spēja palīdzēt ķermenim efektīvāk izmantot uzkrātos taukus kā enerģijas avotu. Mēs visi zinām, ka fiziskās aktivitātes var veicināt tauku zudumu, taču, ja vēlaties papildu stimulu, apsveriet iespēju lietot zeltsakni kopā ar regulārām fiziskām aktivitātēm, lai paātrinātu svara zaudēšanas procesu.
Kas ļauj zeltsaknei palīdzēt zaudēt vēdera taukus? Atsevišķi pētījumi ar dzīvniekiem ir snieguši pierādījumus, ka Rhodiola rosea var samazināt viscerālos (iekšējos) baltos taukaudus un palielināt norepinefrīna līmeni hipotalāmā, lai novērstu diētas izraisītu aptaukošanos.
Ir pierādīts, ka zeltsaknes aktīvākais savienojums, rosavīns, iedarbina tauku dedzināšanas reakciju. Tā kā tas palīdz normalizēt kortizola līmeni, zeltsakne var arī mazināt tieksmi pēc neveselīgiem “mierinājuma ēdieniem” un aizkavēt tauku uzkrāšanos, kas saistīta ar augstu kortizola līmeni (īpaši tauku uzkrāšanos ap vēderu).
Rosavīns darbojas, stimulējot enzīmu, ko sauc par “hormonjutīgo lipāzi”, kam ir spēja sadalīt taukus, kas uzkrāti taukaudos (vēdera zonā). Daži avoti norāda, ka, apvienojot zeltsaknes ekstrakta lietošanu ar mērenām fiziskām aktivitātēm, vēdera tauku sadalīšanās palielinās vēl vairāk.
2. Paaugstina enerģiju un uzlabo sportisko sniegumu
Pētījumi liecina, ka, ja meklējat dabisku veidu, kā palielināt enerģiju un uzlabot sportisko sniegumu, tad zeltsakne varētu būt domāta tieši jums. Mūsdienās viens no populārākajiem zeltsaknes lietošanas veidiem ir enerģijas, izturības un spēka palielināšana.
Zeltsakne var palīdzēt palielināt jūsu izturību, palielinot sarkano asins šūnu (eritrocītu) skaitu un samazinot oksidatīvos bojājumus. Eritrocīti transportē skābekli uz muskuļiem, un to lielāks skaits var ievērojami uzlabot sportista sniegumu un palīdzēt aizkavēt nogurumu. Zeltsaknes iedarbība balstās uz EPO jeb eritropoetīna pastiprināšanu, kas stimulē eritrocītu ražošanu.
Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā “International Journal of Sports Nutrition and Exercise Metabolism”, zeltsaknei piemīt pretiekaisuma īpašības, kas veicina ātru muskuļu atjaunošanos un uzlabo izturību. Cits pētījums, kas veikts ar žurkām, atklāja, ka zeltsaknes lietošana var palielināt izturību, ļaujot dzīvniekiem peldēt par 25% ilgāk. Uzlabojumi notika, jo tika konstatēts, ka zeltsakne palielina ATF (adenozīntrifosfāta) sintēzi, kas ir būtiska šūnu enerģijai.
Noskaidrot rodiolas cenu3. Var palīdzēt cīņā ar fizisku un garīgu nogurumu
Jums nav jābūt sportistam, lai izjustu zeltsaknes priekšrocības. Tā var ne tikai palīdzēt mazināt fizisko nogurumu, bet arī samazināt garīgo nogurumu un tādus simptomus kā smadzeņu migla vai koncentrēšanās grūtības.
Zeltsakni bieži izmanto, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt nogurumu, ko izraisa zemas intensitātes, bet biežas fiziskās aktivitātes vai kustības. Ir pierādīts, ka zeltsakne uzlabo darba veiktspēju un samazina miega trūkuma ietekmi uz organismu.
2012. gadā veiktā sistemātiskā pārskatā par 11 randomizētiem, kontrolētiem pētījumiem, kas koncentrējās uz zeltsaknes pretnoguruma iedarbību, tika secināts, ka “daži pierādījumi liecina, ka šis augs var būt noderīgs fiziskās veiktspējas uzlabošanai un garīgā noguruma mazināšanai.” Tomēr ir nepieciešami turpmāki pētījumi.
4. Palīdz samazināt kortizola līmeni
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas adaptogēnus augus, piemēram, zeltsakni, ir vēlme līdzsvarot kortizola līmeni, kas var palīdzēt palēnināt ar vecumu saistītus simptomus un uzlabot izskatu un pašsajūtu. Pētījumi liecina, ka zeltsakne var palīdzēt nomierināt ķermeni, kad nervu sistēma nonāk “cīnies vai bēdz” režīmā ikdienas stresa dēļ.
Ja stresa hormona kortizola līmenis ilgstoši saglabājas augsts, piemēram, emocionāla vai fiziska stresa dēļ, tas var izraisīt ar stresu saistītus simptomus, piemēram:
- samazināta glikozes reakcija asinīs;
- svara pieaugums vēdera rajonā;
- vairogdziedzera problēmas;
- hormonālais disbalanss;
- pavājināta atmiņa;
- novājināta imunitāte.
Uzturot kortizola līmeni līdzsvarā, jūs varat uzlabot savu veselību vairākos veidos, īpaši, ja vēlaties justies jaunāks un enerģiskāks. Ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis var veicināt paātrinātas novecošanās pazīmes, augstāku psihosociālo stresu, sliktāku kognitīvo veiktspēju, ar atmiņu saistīto smadzeņu struktūru atrofiju, svara pieaugumu un spēku izsīkumu - tieši tāpēc zeltsakne var būt noderīgs pretnovecošanās uztura bagātinātājs.
Noskaidrot rodiolas cenu5. Var palīdzēt cīņā ar depresiju un uzlabot smadzeņu darbību
Vēl viens ieguvums, lietojot zeltsakni, ir tās pierādītā spēja uzlabot kognitīvās funkcijas un palīdzēt kā dabisks līdzeklis pret depresiju.
Zeltsakne var palīdzēt palielināt jūsu neironu (smadzeņu un nervu sistēmas šūnu) jutību, tostarp pret diviem neirotransmiteriem – serotonīnu un dopamīnu. Šie neirotransmiteri ir pazīstami ar to, ka tie uzlabo koncentrēšanos, atmiņu, rada prieka sajūtu un kopumā uzlabo garastāvokli, padarot tos ļoti svarīgus trauksmes un depresijas profilaksē.
Pētījumos ar dzīvniekiem ir arī pierādīts, ka zeltsakne palīdz atjaunot bojātus neironus hipokampā – smadzeņu reģionā, kas tiek uzskatīts par emociju, atmiņas un autonomās nervu sistēmas regulācijas centru.
Daudzi funkcionālās medicīnas ārsti iesaka zeltsakni kā efektīvu dabisku alternatīvu antidepresantiem. Tas darbojas, jo zeltsakne var palielināt dopamīna jutību, kas, kā pierādīts, uzlabo garastāvokli un palīdz cīnīties ar ēdiena kāri un atkarībām.
Nelielā 2015. gada pētījumā tika salīdzināta zeltsaknes iedarbība ar medikamentu sertralīnu (bieži tiek izrakstīts depresijas ārstēšanai) un placebo 58 pieaugušajiem ar vieglu vai vidēji smagu depresiju. Rezultāti parādīja, ka visas ārstēšanas metodes bija līdzīgi efektīvas depresijas simptomu mazināšanā (pētījuma beigās starp grupām netika konstatētas būtiskas atšķirības), taču dalībniekiem, kuri lietoja zeltsakni, bija mazāk blakusparādību nekā tiem, kuri lietoja sertralīnu.
Vai zeltsakne var arī mazināt trauksmi? Pētījumā, kurā piedalījās 80 dalībnieki ar “vieglu trauksmi”, tika konstatēts, ka, salīdzinot ar kontroles grupu, eksperimentālā grupa (kas lietoja Rhodiola rosea devā 2 x 200 mg) uzrādīja “ievērojamu pašu ziņotās trauksmes, stresa, dusmu, apjukuma un depresijas samazināšanos pēc 14 dienām un būtisku kopējā garastāvokļa uzlabošanos.” Netika novērotas būtiskas atšķirības kognitīvajā veiktspējā starp zeltsaknes un neārstēto grupu. Tika pierādīts, ka zeltsaknes lietošanai ir “labvēlīgs drošības un panesamības profils.”
Citā nelielā pilotpētījumā, kurā piedalījās 10 pieaugušie ar trauksmi, atklājās, ka 360 miligramu zeltsaknes lietošana katru dienu 10 nedēļu garumā izraisīja ievērojamu vispārējās trauksmes traucējumu simptomu uzlabošanos un Hamiltona trauksmes novērtēšanas skalas rādītāju samazināšanos.
Noskaidrot rodiolas cenuLietošana un devu ieteikumi
Kad vajadzētu lietot zeltsakni? Un kāda ir ideālā rožainās rodiolas deva?
Lūk, kas jums jāzina par zeltsaknes lietošanu:
- Kā uztura bagātinātāju zeltsaknes saknes ekstraktu parasti lieto kapsulu vai tablešu veidā. Jūs to varat lietot arī kā tinktūru, bet lielākā daļa cilvēku uzskata, ka kapsulas ir ērtākais veids.
- Meklējiet Rhodiola rosea kā SHR-5 ekstraktu (vai līdzvērtīgu ekstraktu), kas satur aptuveni 3% rosavīnu un 1% salidrozīda.
- Ieteicamā zeltsaknes ekstrakta (kas satur rosavīnu) deva ir aptuveni 250 - 700 miligrami dienā (parasti sadalot 1 - 2 devās).
- Randomizētos, kontrolētos pētījumos ir pētītas dažādas zeltsaknes devas tādu stāvokļu kā depresija un nogurums ārstēšanai. Daudzos pētījumos izmanto R. rosea ekstraktu devās no 350 līdz 1500 miligramiem dienā. Pat tik zemas devas kā 80–300 miligrami dienā ir pierādījušas spēju mazināt nogurumu. Ieteicams nelietot vairāk par aptuveni 700 miligramiem dienā, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu vai bez uzraudzības.
- Lai palīdzētu svara zaudēšanā, pētījumos atklāts, ka C. aurantium (rūgtais apelsīns) un R. rosea kombinācijas lietošana vislabāk palīdz novērst aptaukošanos un veselības problēmas, ko izraisa pārēšanās. Arī ašvagandas un zeltsaknes kombinācija svara zaudēšanai šķiet efektīva.
- Ideālā gadījumā zeltsakni vajadzētu lietot aptuveni 15 minūtes pirms ēdienreizēm. Lielākas devas jāsadala divās daļās, lai uzlabotu uzsūkšanos (piemēram, viena deva pirms brokastīm un viena pirms vakariņām).
- Saskaņā ar senajām Tradicionālās Ķīnas medicīnas un Ajūrvēdas medicīnas praksēm, garšaugi, saknes un sēnes labāk uzsūcas, ja tos lieto kopā ar “sildošu garšaugu” (piemēram, melnajiem pipariem vai garajiem pipariem) un kādu veselīgu tauku veidu. Zeltsaknes uztura bagātinātāju maisījumi, kas satur šāda veida sastāvdaļas, var uzsūkties efektīvāk, lai gan tas nav rūpīgi pētīts.
- Zeltsaknes lietošana fermentētā (iepriekš sagremotā) veidā arī var palīdzēt uzsūkšanās procesā. Pārbaudiet izvēlētā uztura bagātinātāja informāciju par fermentāciju.
Kā pagatavot zeltsaknes tēju:
Vēl viens veids, kā gūt labumu no zeltsaknes, ir dzert Rhodiola rosea tēju, ko tradicionāli izmanto, lai nomierinātu nervus, mazinātu trauksmi un veicinātu mierīgu miegu. Lai pagatavotu mājās gatavotu zeltsaknes tēju, vispirms jums jāiegādājas žāvētas un samaltas zeltsaknes saknes.
- Sāciet, aplejot aptuveni piecus gramus zeltsaknes sakņu ar karstu ūdeni. Izmantojiet tējas sietiņu vai iepildiet saknes tējas maisiņos. Pārliecinieties, ka ūdens nav verdošs, uzturot temperatūru ne augstāku par 85°C. Lai iegūtu vislabākos rezultātus, ļaujiet tējai ievilkties apmēram četras stundas.
- Lai paātrinātu šo procesu, varat izmantot arī zeltsaknes tinktūras un šķidro ekstraktu, ko var pievienot siltam ūdenim ar citronu vai citai zāļu tējai, piemēram, kumelīšu vai zaļajai tējai.
Blakusparādības un piesardzības pasākumi
Kādas ir zeltsaknes blakusparādības? Ir konstatēts, ka zeltsakne lielākajai daļai cilvēku ir labi panesama un, saskaņā ar dažiem pētījumiem, retāk izraisa blakusparādības nekā recepšu medikamenti, piemēram, antidepresanti.
Tomēr, lietojot iekšķīgi, zeltsakne potenciāli var izraisīt blakusparādības, piemēram, īslaicīgu reiboni un sausu muti. Ja šīs blakusparādības nepāriet, jums vajadzētu pārtraukt zeltsaknes lietošanu. Ja jūs jau lietojat medikamentus un esat ieinteresēts izmēģināt zeltsakni kā alternatīvu, vislabāk ir vispirms konsultēties ar savu ārstu, pirms pārtraucat lietot jebkādus medikamentus.
Lielākā daļa pētnieku ir ziņojuši, ka, lai gan R. rosea var labvēlīgi ietekmēt fizisko veiktspēju, garīgo veiktspēju un noteiktus garīgās veselības stāvokļus, joprojām ir nepieciešami plašāki pētījumi.
Kopsavilkums
- Rhodiola rosea jeb zeltsakne ir adaptogēns augs, ko lieto ekstrakta un/vai uztura bagātinātāja veidā, lai uzlabotu garīgo un fizisko noturību pret stresu.
- Zeltsaknes ieguvumi ietver kortizola līmeņa normalizēšanu, palīdzību tauku dedzināšanā un svara zaudēšanā, cīņu ar depresiju un trauksmi, sportiskā snieguma uzlabošanu un noguruma novēršanu vai ārstēšanu.
- Zeltsakne ir labi panesama un maz ticams, ka izraisīs blakusparādības, taču tā var īslaicīgi izraisīt sausu muti vai reiboni. Ieteicamā deva ir no 250 līdz 500 miligramiem vienu vai divas reizes dienā (lielākajā daļā pētījumu izmanto aptuveni 350–1500 miligramus dienā).
Avots: Dr. Axe